Ceļojumu plānotājs „Ceļo Gudri” Ceļojumu plānotājs „Ceļo Gudri” apkopo un klasificē informāciju par tūrisma iespējām Latvijā. Sat, 25 Mar 2017 19:31:12 +0200 Zend_Feed_Writer 1.11.11 (http://framework.zend.com) http://www.celogudri.lv Inga@celogudri.lv (Inga) Inga Nēģu diena Salacgrīvā Iepriekšējā nedēļas nogalē – 13.oktobrī Salacgrīvā notika nēģu diena. Šajā dienā ikviens varēja uzzināt par nēģu zveju, tika stāstīts par nēģiem un tos bija iespēja arī nobaudīt.

]]>
Wed, 17 Oct 2012 00:00:00 +0300 http://www.celogudri.lv/zina/neu-diena-salacgriva http://www.celogudri.lv/zina/neu-diena-salacgriva Inga@celogudri.lv (Inga) Inga Salacgrīvas novads ir vieta, kur var izzināt šo seno tradīciju, Nēģu zveju, izmantojot  tačus. 13. oktobrī Salacgrīvā tika rīkota Nēģu diena, tās laikā bija iespēja apmeklēt nēģu tačus un uzzināt par zvejas norisi tajos - taču sišanu, murdu izlikšanu. Tāpat ikvienam bija iespēja aplūkot dzīvus nēģus redzēt un nobaudīt dažādi pagatavotus.

Nēģu dienā viesojāmies Svētupes nēģu tacī. Te pāri Svētupei aplūkojams viens neliels tacis, kurā arī tiek zvejoti nēģi.

Nēģu tacis ir īpašas konstrukcijas laipa, kas būvēta ar senču metodēm no vairākus gadus noturētām egļu kārtīm, tās sastiprinot kopā bez skrūvēm un naglām. Balstus upes gultnē iedzen ar kurķi – īpašu 16 kg smagu veseri, tāpēc saka nevis būvēt, bet iesist taci. Lai upes straumē varētu ērti iegremdēt murdus, tā virspusē ierīko 30 – 40 cm platu dēļu klāju, pa kuru staigāt zvejniekiem. Tacis tiek veidots gandrīz visā upes platumā, bet murdus liek tikai pusē no tā. Salacgrīvas pusē pāri Salacas upei ir trīs, pāri Svētupei – viens tacis.

Nēģu zvejnieki mums pastāstīja par taci, parādīja murdus, nodemonstrēja murdu ielikšanu ūdenī  un pastāstīja  kā tiek zvejoti nēģi. Uzzinājām, ka nēģu zveja notiek naktī, tā ir atļauta no augusta līdz februārim, pērkot zvejas licenci. Mums tika parādīti arī dzīvi nēģi – tie izskatās līdzīgi čūskām.

Lielākā daļa cilvēku nēģus dēvē par zivīm, taču nēģi ir par zivīm primitīvāki, senāki dzīvnieki, tos kopā ar miksīnām apvienoja īpašā – apaļmutnieku (Cyclostomata) klasē. Mugurkaula vietā viņiem ir skrimšļa veidojums – mugurstiegra jeb horda. Viņiem ir slaiks, čūskveidīgs ķermenis. Galvas priekšgalā viņiem ir piltuvveida piesūceknis, kura dibenā atrodas apaļa mute. Gan piesūcekņa piltuvē, gan mutes dobumā, gan arī uz mēles viņiem ir ragvielas plātnītes ar zobveida izciļņiem. Viņiem ir trīs (!) acis: divas no tām izvietotas klasiski – katrā ķermeņa pusē galvas sānos, bet trešā (kas gan nav īsti attīstījusies jeb ir palikusi aizmetņa stadijā, tāpēc tikai nedaudz spēj uztvert vienīgi gaismas spilgtuma izmaiņas) atrodas galvas virspusē apslēpta zem ādas. Viņiem nav mugurkaula, ribu, peldpūšļa un žokļu.

Cilvēku vidū ir dzirdēti stāsti, ka nēģi ir maitēdāji, taču tie ir mīti par kuriem pasmejas arī paši zvejnieki. Patiesībā nēģis pārtiek no dzīviem organismiem – zivīm. Tas ar savu piesūcekni piesūcas zivīm, galvenokārt tās ir brētliņas, reņģes, salakas un izsūc visu, ko vien var.

Kā jau nēģu dienā, mums bija iespēja arī nodegustēt šo delikatesi. Bija uzvārīta nēģu zupa, tika pasniegti kūpināti nēģi un nēģi marinādē, turpat uz vietas notika nēģu cepšana.

Tie, kuri nav paspējuši aizbraukt līdz Salacgrīvai šīs dienas ietvaros, varēs to izdarīt nākamā gadā.  Bet nepacietīgiem ir iespēja doties kaut tūliņ uz kādu no nēģu tačiem, uzzināt par šo seno zvejas tradīciju un nobaudīt arī pašus nēģus.

]]>
Ceļo Gudri uzsācis sadarbību ar Valsts izglītības satura centru Šobrīd apzinām atpūtas vietas, kuras uzņem vai vēlas uzņemt nometnes, iekļaujot tās mūsu jaunajā mājas lapas sadaļā. Šajā sakarā esam izveidojuši sadarbību ar Valsts izglītības satura centru, kuram nodrošinām pieeju šai informācijai.

]]>
Mon, 17 Sep 2012 00:00:00 +0300 http://www.celogudri.lv/zina/celo-gudri-uzsacis-sadarbibu-ar-valsts-izglitibas-satura-centru http://www.celogudri.lv/zina/celo-gudri-uzsacis-sadarbibu-ar-valsts-izglitibas-satura-centru Inga@celogudri.lv (Inga) Inga Rīkojot nometnes, organizatori bieži saskaras ar problēmu, ka apgrūtinoši ir atrast atbilstošu vietu nometnes rīkošanai. Sakarā ar to esam izstrādājuši jaunu mājas lapas sadaļu "Uzņem nometnes". Šajā sadaļā ievietojam objektus, kuri vēlas sadarboties ar nometņu organizatoriem un vēlas uzņemt pie sevis nometnes.

Šī informācija ir ļoti būtiska nometņu organizatoriem, tāpēc esam uzsākuši sadarbību ar Valsts izglītības satura centru, kurš izstrādājis mājas lapu www.nometnes.gov.lv. Šajā mājas lapā atrodama visa nepieciešamā informācija par nometnēm, nometņu organizēšanu, kursiem utt. Sadarbībā ar mums šajā mājas lapā ir izstrādāta jauna sadaļa "Objekti nometņu organizēšanai", kurā informāciju nodrošinām mēs - Ceļo Gudri.

Aicinām būt atsaucīgus tos objektus, kuri pie sevis jau uzņem nometnes vai vēlas šādu iespēju nodrošināt, lai mēs arī Jūsu objektu varam iekļaut sarakstā! Lūdzam Jūs sazināties ar mums – e-pasts info@celogudri.lv vai tālr. 29383961!

]]>
Pļaujas svētki Ausekļu dzirnavās Rudens klāt, tāpēc jāsteidz vākt nost no lauka raža. Brīvdabas muzejs „Ausekļu dzirnavas” ik gadu septembra pirmajā sestdienā rīko pļaujas svētkus. Arī mums likās šis pasākums interesants, tāpēc braucām to lūkot.

]]>
Mon, 17 Sep 2012 00:00:00 +0300 http://www.celogudri.lv/zina/plaujas-svetki-auseklu-dzirnavas http://www.celogudri.lv/zina/plaujas-svetki-auseklu-dzirnavas Inga@celogudri.lv (Inga) Inga Septembris jau vidū, Pļaujas svētki, kuri ik gadu notiek septembra pirmajā sestdienā Ausekļa dzirnavās arī jau pagājuši. Iepriekš bijām dzirdējuši atsauksmes par šo pasākumu tādēļ braucām skatīt, kas šajā dienā dzirnavās notiek. Šajos svētkos aicināti piedalīties amatnieki no visas Latvijas. Programma bija piesātināta ar dažādām aktivitātēm, tāpēc tas bija atvērts ikvienam, kurš vēlējās redzēt darbībā senus instrumentus un uzzināt visu par zemnieka dzīvi. Tāpat pasākuma laikā varēja izstaigāt un iepazīt saimnieka plašo kolekciju, kura eksponēta pa vairākām ēkām. Uz šo pasākumu ir vērts ņemt līdzi arī savas mazās atvases, kā pārliecinājāmies paši savām acīm, te interesanti bija kā pieaugušajiem, tā arī bērniem. Ieejas maksa pasākumā ir ļoti simboliska – pieaugušajiem Ls 1.50, bērniem Ls 1.

Vēlos nedaudz atskatīties uz pasākumu un padalīties ar saviem iespaidiem.

Ausekļa dzirnavas atrodas skaistā meža ieskautā teritorijā. Te ir iespēja iepazīt zemnieka dzīvi. Dzirnavu saimnieks ir izveidojis plašu seno darbarīku kolekciju. Aplūkojami dažnedažādi instrumenti, kas saistīti ar graudu novākšanu un apstrādi līdz tie pārtop par miltiem, siena vākšanu un pļaušanu, kartupeļu novākšanu un šķirošanu u.c. Daudzas no šīm lietām tika prezentētas arī pasākuma laikā.

Pasākums bija diezgan pārstāvēts gan dalībnieku ziņā, gan apmeklētāju. Tajā piedalījās amatnieki – grozu pinēji ar saviem meistardarbiem, podnieki, kuri bija līdzi paņēmuši savus krāšnos podus, pērļotāji ar rotu virtenēm, kā arī kokamatnieki ar savu plašo produkcijas klāstu. Visas dienas garumā bija iespēja nopirkt dažādus našķus – gardu un smaržīgu gaļiņu, medu, zāļu tējas, īstu maizi u.c.

Pasākuma laikā bija iespēja vērot senās prasmes. Sievas rādīja kā vilna pārtop dzijas pavedienā, bija iespēja redzēt medus sviešanu, tāpat arī piena apstrādi. Pie podnieka bija iespēja izmēģināt roku podu virpošanā. Kalēju smēdē darbojās kalējs, kurš ikvienam apmeklētājam palīdzēja izgatavot savu laimes pakaviņu. Vecmāmiņas istabā tika darbinātas stelles, kur zinošas sievas dalījās ar savām zināšanām un ļāva praktiski padarboties.

Bez visām šīm aktivitātēm paralēli bija iespēja vērot zemnieka darbus – graudu apstrādi, kartupeļu škirošanu. Tika rādīta kūlīšu siešana, vēlāk graudi tika apstrādāti ar seno graudu kuļmašīnu. Pēcāk tie tika malti dzirnavās „Titanic”. Protams, katrs gribētājs varēja pamalt graudus ar rokas dzirnaviņām. Novēroju, ka gribētāju netrūka, rokas dzirnaviņas darbināja gan lieli, gan mazi apmeklētāji.

Uzzinājām, ka Ausekļu dzirnavu saimnieka nākotnes plāni ir lieli. Ēkā, kura uzcelta uz vecajiem dzirnavu pamatiem ir paredzēts atrestaurēt ūdens dzirnavas. Darbi jau ir iesākti. Atliek vien vēlēt saimniekam veiksmi!

Dzirnavu zāle bija piepildīta ar kanēļa smaržu, te saimnieces cepa našķus ar kuriem tika cināti pasākuma apmeklētāji.  Par tradīciju ir kļuvusi putras vārīšana, tā neizpalika arī šogad. Uz ugunskura lielā katlā tika vārīta smeķīgi garda putra visiem dalībniekiem, tā pasākuma laikā bija jānoēd, lai būtu pārticība un nākamgad arī būtu laba raža.

Pasākuma noslēgumā visiem bija iespēja redzēt iestudētu izrādi.

Plašajā teritorijā ir uzceltas vairākas ēkas, katrā no tām aplūkojami instrumenti un darbarīki ar atbilstošo tematiku. Pasākuma dienā ir iespēja ne tikai izbaudīt īpašo programmu, bet izstaigāt katru no ēkām un aplūkot plašo kolekciju. Muzeja plauktos ieraugāmās lietas uzjumda atmiņas, jo ar daudzām no tām reiz ir bijusi saskare. Tādas ir bijušas vai nu vecmāmiņai un vectētiņam, vai joprojām mājas plauktā stāv kāds noputējis pulkstenis, radio aparāts kurš šobrīd netiek vairs izmantots.

Šāda pasākuma programma bija šogad, kāda tā būs nākamgad, katram ir iespēja uzzināt, braucot ciemos uz Ausekļu dzirnavām.

Jāatzīts, ka pirms rudens darbiem viss jāsastāda un jāsasēj, tāpēc  ikvienam ir iespēja uz dzirnavām doties jau nākamā pavasarī, jo maija otrajā sestdienā dzirnavās notiks pasākums „Pavasara darbi lauku sētā”.

Tiekamies Ausekļu dzirnavās!

]]>
Laivošana pa Irbi Baudot vasaru, esam ieviesuši tradīciju, ka katru gadu dodamies iekarot kādu Latvijas upi. Šogad devāmies uz Kurzemes pusi, lai dotos divu dienu laivošanas braucienā pa Irbi.

]]>
Mon, 20 Aug 2012 00:00:00 +0300 http://www.celogudri.lv/zina/laivosana-pa-irbi http://www.celogudri.lv/zina/laivosana-pa-irbi Inga@celogudri.lv (Inga) Inga Visērtāk izbaudīt braucienu, ja uz starta vietu dodas jau iepriekšējā vakarā. Izvēlējāmies šo ceļojumu pēc pazīstamu cilvēku ieteikuma, kas jau iepriekš bija laivojuši tieši pa šo upi.

Kā starta vieta bija izraudzīta Rindas skola, kura atrodas tieši blakus Rindas upei. Te ir ierīkota jauka vieta ar pirti, ugunskura vietu un plašu, koptu laukumu telšu celšanai. Vietas tur ir daudz – pietiek gan spēkratu novietošanai, gan telts vietu var izvēlēties pēc patikšanas. Rindas skolas saimnieks piedāvā arī laivu nomu par draudzīgām, konkurētspējīgām cenām, tāpēc nav jāmeklē laivu noma, kura nodrošinātu laivu piegādi un to transportēšanu pēc brauciena. Saimnieks pēc laivošanas atbrauks pakaļ laivām un aizvedīs šoferīšus līdz automašīnām.

Laivošanu sākām Rindas upē un jau pirmajā dienā veicām ļoti garu posmu pa Irbi. Irbe ir sekla, ar ļoti nelielu straumīti. Kā teic zinātāji, upe vasaras otrā pusē kļūst pavisam sekla, ka vietām laivas dibens glāsta upes gultni.

Laivošanas laikā tieši šis rāmais plūdums ļauj izbaudīt skaistos upes krastus – kāpas un dabu visapkārt. Tie kuri alkst pēc asām izjūtām – straujām un krāčainām upēm, šī upe liksies par mierīgu un garlaicīgu. Irbē nav krāču, tomēr mierīgo laivošanu aizraujošāku padara koki, kuri sagāzušies upē. Varu iepriecināt tos, kuriem patīk laivot kopā ar ģimeni un bērniem. Irbe ir pieveicama, ja laivā atrodas viens pieaugušais un vairāki mazi bērni, protams, pie nosacījuma, ka pieaugušajam iepriekš ir bijusi laivošanas pieredze. Par to es pārliecinājos, jo mūsu kompānijā laivoja sieviete ar saviem diviem bērniem.

Visā upes posmā ir iespēja atrast nakšņošanai piemērotu vietu. Mēs laivojām līdz apstāšanās vietai Nr. 6, kas bija iezīmēta ar ciparu uz koka upes krastā.

Otrajā dienā piestājām krastā, lai apskatītu Ventspils Radioastronomijas centru Irbenē. Mēs nebijām iepriekš pieteikuši apmeklējuma laiku, taču pateicoties laipnajai gidei tikām radioteleskopu aplūkot arī no iekšpuses - turklāt gida pavadībā!

Laivošanu beidzām pie Irbes tilta uz Ventspils - Kolkas ceļa. Aktīvāki laivotāji protams, var doties tālāk līdz pat jūrai, kas ir aptuveni  4 km tālāk no mūsu izkāpšanas vietas - aptuveni stundas brauciens pa upi.

Lai laivošana izvērtos par priecīgu piedzīvojumu, nepieciešams paņemt līdzi noderīgas lietas - lai neizmirktu, varētu iekurt ugunskuru un labi izgulētos. Protams, būs cilvēki, kuriem pietiks ar vieniem šortiem un t-krekliņu visa brauciena laikā.

Mēs no savas puses esam sagatavojuši sarakstiņu ar mantām, kuras varētu noderēt dažādās situācijās:
1.    Lietusmētelis
2.    Sausas drēbes
3.    Ūdens necaurlaidīgs maiss
4.    Telts
5.    Guļammaiss
6.    Guļamais paklājiņš
7.    Lukturītis
8.    Nazis
9.    Sērkociņi/šķiltavas
10.    Ēdamie trauki (krūzīte, bļodiņa, karote)
11.    Pretodu līdzeklis
12.    Cirvis
13.    Prīmuss

Vēlamies novēlēt visiem jauku ceļošanu pa Latvijas upēm!;)

]]>
Namdara darbnīca – neaizmirstams piedzīvojums Pavisam netālu no Rīgas, dodoties uz  Garkalnes pusi, piedzīvojmus un zināšanu alkstošus cilvēkus aicina Namdara darbnīca.

]]>
Tue, 14 Aug 2012 00:00:00 +0300 http://www.celogudri.lv/zina/namdara-darbnica--neaizmirstams-piedzivojums http://www.celogudri.lv/zina/namdara-darbnica--neaizmirstams-piedzivojums Inga@celogudri.lv (Inga) Inga Pirms pavisam neilga laika ciemojāmies Namdara darbnīcā, kur mūs sagaida smaidoša saimniece Laura, kura ir gatava izrādīt darbnīcu un pastāstīt par tajā notiekošajām aktivitātēm. Lai arī ciemošanās dienā Namdara darbnīcā nav gaidāmi nevieni citi viesi, saimniece ir tērpusies drānās, kurās parasti tiek gaidīti viesi, tas man liek justies īpaši gaidītai. Tāpat piknika vietā iekurts ugunskurs uz, kura parasti tiek vārīta īpaši garda tēja, kura pēc izklaidējošās programmas tiek izdzerta kopā ar līdzi paņemtajiem našķiem.

Namdara darbnīca ir radīta pirms aptuveni pus gada, taču, kā atzīst saimniece, ideja ir dzimusi diezgan pasen. Vienu dienu abi ar vīru likuši savas galvas kopā un veidojuši vietu, kurā ikviens var gūt priekštatu par koku, tā pielietojumu dzīvē un ikdienā. Lai arī šī vieta ir radusies pirms tik neilga laika, tajā ir ko redzēt, ir ko darīt un var uzzināt daudz interesanta un iepriekš nezināma. Piemēram, par dažādu koku pielietojumu ikdienas lietās, par spāru svētkiem, par dažādiem jumta segumiem. Tāpat te var uzzināt kurš koks ir skanīgs, lai to varētu izmantot saimes saukšanai mājās.

Namdara darbnīca ir radīta, lai tajā varētu iegūt  zināšanas un arī padarboties un gūt priekšstatu par namdara darbu. Te ir iespēja redzēt un praktiski pašiem pielietot dažādus instrumentus – namdara cirkuli, slīmestu, zāģi. Tāpat ir iespēja likt pamatus guļbaļķu mājai.

Tā kā teritorija ap darbnīcu ir ļoti plaša, tad te ir ierīkotas dažādas atrakcijas, kurās būs interesanti piedalīties gan lieliem, gan maziem. Te varēsi noķert savu lielo zivi, pārbaudīt savu līdzsvara izjūtu staigājot ar koka kājām vai pārbaudīt savu spēju darboties komandā – slēpojot.,Uzzināsiet vai Rīga jau ir gatava un vēl, un vēl, un vēl.

Saimnieki ir sagatavojuši izklaidējošu un neaizmirstamu programmu jaunlaulātajiem. Savā svinīgajā dienā jaunlaulātie ar kuplo viesu saimi tiek gaidīti, lai kopīgi priecātos, dēstītu dzimtas koku, apspēlētu senos namdara instrumentus un pabūtu savā pirmajā mīlas ligzdiņā.

Namdara darbnīcā tiek gaidītas grupas, lai kopā izklaidētos un piedzīvotu neaizmirstamu piedzīvojumu.

]]>
Divi jauni maršruti pa Jelgavas pusi Pēdējā laikā Ceļo Gudri bieži viesojies Jelgavas pusē. Esam ciemojušies atpūtas vietās – viesu namos, pie dzīvnieciņiem, briežu dārzā, vairākās meistaru darbnīcās, kafejnīcās u.c. Iepazīstot Jelgavas puses tūrisma piedāvājumu, esam izveidojuši divus jaunus maršrutus.

]]>
Fri, 08 Jun 2012 00:00:00 +0300 http://www.celogudri.lv/zina/divi-jauni-marsruti-pa-jelgavas-pusi http://www.celogudri.lv/zina/divi-jauni-marsruti-pa-jelgavas-pusi Inga@celogudri.lv (Inga) Inga Jelgavas novada piedāvājums ir ļoti pievilcīgs. Esam ciemojušies viesu namos, kuri ir pievilcīgi ne tikai telpu izskata dēļ, bet to piedāvājums ir saistošs un interesants. Piemēram, viesu nama „Guntmārītes” saimnieki ir izveidojušas dzīvnieku dārzu, kurā sastopami poniji, pundurcūciņa un pundurkaziņas. Šī dzīvnieku sēta izveidota, lai izklaidētu mazos apmeklētājus.

Savukārt  viesu nams „Saulgrieži” teritorijā ierīkots zivju dīķis. Šis dīķis nav veidots ar mērķi piesaistīt makšķerētājus, bet gan cilvēku priekam. Zivis šajā dīķī nebaudās no cilvēkiem, gluži pretēji, tās peld krastā draudzēties. Kā stāsta saimniece Daiga, esot bijuši pat apmeklētāji, kurus nav iespējams dabūt arā no dīķa, jo „zivju masāža” sagādā patiesu prieku un pozitīvas emocijas. Arī es spēju vien brīnīties un priecāties.

Kafejnīcas „Viesu Līči” teritorijā ierīkots plašs rotaļlaukums, kurā nodarbi atradīs ikviens mazais viesis. Arī ēdieni te ir daudzveidīgi un ļoti gardi. Bet tiem, kuriem patīk ūdens tuvums tiek piedāvāts izbrauciens ar kuģīti Frīdu pa apkārtnes ūdeņiem.

Tāpat mūsu ciemošanās laikā esam bijuši briežu audzētavā, kur aci pret aci tikāmies ar ragainajiem draugiem. Šajā laikā brieži audzē ragus, tādēļ pārsteigti bijām par ragu apmatojumu, kurš bija mīksts un pūkains.  Protams, man bija iespēja aplūkot arī plašo ragu kolekciju.  Kā atzīst briežu dārza gide, cilvēkiem patīk bildēties ar ragiem. Man arī bija iespēja tos paturēt, teikšu godīgi, tos var izmantot hanteļu vietā.

Atmiņā spilgti palikusi tikšanās mazajā lauku zoodārzā. Plašo teritoriju ieskauj aploki, kuros sastopami poniji ar saviem draugiem – ēzelīšiem, pundurkaziņām, punduraitiņām, cūciņām u.c. dzīvnieciņiem. Īpašu izklaidi sarūpējusi saimniece, kad ciemos brauc bērnu grupas. Teritorijā ir ierīkota frizētava, kurā visi kopā safrizē vienu poniju. Kā atzīst saimniece, starp prāvo poniju baru ir tikai viens ponijs vārdā Vibulis, kuram ir tik kuplas, garas un ātri ataugošas krēpēs. Te dzīvnieki dzīvo brīvībā, saimniece uzksata, ka ik viens kaut reizi dzīvē ir pelnījis brīvību.

Mūsu braucienu laikā ciemojāmies vairākās meistaru darbnīcās. Bijām Svētes maizes ceptuvē. Te var iegādāties tikko ceptu maizi, smalkmaizītes un citus našķus. Īpašs piedāvājums ir ekskursija pa ceptuvi, tās laikā ir iespēja izzināt maizes ceļu un uzcept savu maizes klaipiņu. Jautāju par cilvēku iecienītāko maizi, tā esot sēklīņu maize.

Savukārt pie mākslinieces Andras Meinertes ir iespēja apgūt dažādas auduma apstrādes tehnikas – zīda apgleznošanu, filcēšanu, diegošanu un nuno tehnikas. Tikšanās laikā māksliniece izrādīja savu plašo darba kolekciju, kura bija  tapusi jau kopš ziemas laika - zīda bikses, kleites, zīda gleznas, dažādi apmetņi, krelles. Māksliniece gaida pie sevis mazas grupiņas, lai kopā uzmeistarotu ko īpašu.

Tāpat Jelgavas pusē ir sava keramikas darbnīca, kurā kopā ar meistari Madaru var uzmeistarot kādu skaistu, prakstisku un noderīgu lietu.

Iepazīstot šo Jelgavas pusi, esam izstrādājuši divus jaunus maršrutus. Viena maršruta ceļi ved pie meistariem, kur varam izzināt un gūt jaunas iemaņas un prasmes. Otrs maršruts atklāj mums dzīvnieku noslēpumainās takas. Plašāk ar maršrutu programmām variet iepazīties mājas lapas maršruta sadaļā.

]]>
Ceļo Gudri Lieldienu brīvdienās apmeklēja keramikas darbnīcu „Cepļi” Šī gada 8. aprīlī – Pirmajās Lieldienās keramikas darbnīcā „Cepļi” notika pasākums „Raku cepļa kurināšana jeb oda pavasarim”. Arī Ceļo Gudri piedalījās pasākumā un guva nelielu ieskatu keramiķu darbā.

]]>
Tue, 10 Apr 2012 00:00:00 +0300 http://www.celogudri.lv/zina/celo-gudri-lieldienu-brivdienas-apmekleja-keramikas-darbnicu-cepli http://www.celogudri.lv/zina/celo-gudri-lieldienu-brivdienas-apmekleja-keramikas-darbnicu-cepli Inga@celogudri.lv (Inga) Inga Neskatoties uz ziemīgajiem laikapstākļiem, kurus piedzīvoja ikviens, kurš Lieldienu rītā izbāza savu degunu ārpus telpām, devāmies uz Limbažu pusi - uz Ingrīdas Žagatas keramikas darbnīcu „Cepļi”. Te visas dienas garumā bija iespēja gūt ieskatu keramiķu ikdienā. Tika kurināts Raku ceplis un ikvienam apmeklētājam bija iespēja izkrāsot savu trauku, kuru stundas laikā bija iespēja jau apdedzinātu paturēt rokās. Tāpat katram bija iespēja no māla pikas ar meistares palīdzību izvirpot kaut ko sirdij tīkamu.

Šis pasākums bija ieskats pilnīgi citā apdedzināšanas tehnikā. Tie, kuri kaut reizi ir ciemojušies pie keramiķa, zina, ka trauku apdedzināšanu ir iespēja veikt elektriskajos cepļos vai lielajā malkas ceplī, kas ir klasika. Vai arī, piemēram, izmantojot Raku cepli. Protams, keramiķiem šie dedzināšanas stili ir zināmi, taču apmeklētājiem pasākuma gaitā bija iespēja redzēt neparastu apdedzināšanas tehniku.

Raku krāsns tiek sildīta ar gāzes palīdzību. Krāsns līdzinās mucai, kura no iekšpuses ir izklāta ar karstumizturīgu un temperatūras noturīgu materiālu, kurā tiek ievietoti iepriekš sagatavoti keramikas trauki. Trauki tiek dedzināti vairāk kā 1000 grādu temperatūrā un pēc  aptuveni stundu ilga procesa tiek pa vienam izņemti.  Lai trauki iegūtu dūmu pieskārienu, tos, tikko no cepļa izņemtus, vēl karstus liek citos lielākos traukos un pa virsu ber mitras skaidas un ļauj tiem atpūsties.  Pēc visa šī garā procesa ir iespēja redzēt gatavos mākslas darbus.  Jā - tie patiesi ir mākslas darbi, jo iepriekš rezultāts nav paredzams. Māksliniekus pašus arī pārņem izbrīna par iegūto rezultātu krāsu niansēs.

Pasākumu varētu  nosaukt par „keramiķu izvirtībām”, jo vairākiem keramiķiem apvienojoties, tika eksperimentēts ar krāsām un ar izpildījumu. Rezultātā neizpalika sajūsmu saucieni.

Mums kā apmeklētājiem tas viss likās ļoti interesanti un saistoši, jo tika pavadīta burvīga diena jauku cilvēku klātbūtnē, ielūkojoties un izzinot nedaudz no keramiķu ikdienas. Redzējām kā tiek veidoti trauki, kā tie tiek dedzināti citā tehnikā, un mums bija iespēja būt klāt tajā jaukajā brīdī, kad piedzima mākslas darbs.

Arī ikdienā, iepriekš piesakot savu apmeklējumu „Cepļos”, ir iespēja apskatīt darbnīcu, uzzināt par darba procesu - kā no māla pikas tiek iegūts skaistais māla trauks, piedalīties radošajās darbnīcās, kurās pašam būs iespēja padarboties ar mālu un pēc tam saņemt arī rezultātu.

Blakus darbnīcai ir ierīkota galerija „Ligzda” - tajā aplūkojami jau gatavi meistares darbi, tos ir iespēja iegādāties kā suvenīrus un arī kā praktiskus, noderīgus traukus saimniecībā.

Ja neesi paspējis apmeklēt šo pasākumu, darbnīcā ik pa laikam tiek rīkota lielā malkas cepļa izņemšana. Šajā pasākumā podnieki vienmēr gaida apmeklētājus.

Ceļo Gudri – ceļo ar prieku!

]]>
Pavasara saulgriežu svinības – Lieldienas jeb Lielā diena Ar lielu nepacietību gaidām pavasara saulgriežu svinības. Šogad tās gaidāmas jau aprīļa sākumā - 8. un 9. aprīlī. Kas ir Lieldienas un kādas tradīcijas tās ietver? To noskaidrosim šajā rakstā.

]]>
Mon, 02 Apr 2012 00:00:00 +0300 http://www.celogudri.lv/zina/pavasara-saulgriezu-svinibas--lieldienas-jeb-liela-diena http://www.celogudri.lv/zina/pavasara-saulgriezu-svinibas--lieldienas-jeb-liela-diena Inga@celogudri.lv (Inga) Inga Senāk Lieldienas svinētas tad, kad diena kļuvusi ilgāka par nakti. Parasti tas ir 20. vai 21. martā. Jaunākos laikos Lieldienas svin pēc baznīcas kalendāra, tāpēc Lieldienas ik reizi ir citā datumā un pat mēnesī.
Dainās redzamākie Lieldienu piederumi – olas un plācenis, kas simbolizē Sauli un Saules atmodu.

Lieldienas, tāpat kā citi gadskārtas teiksmu tēli, nenāk tukšām rokām – olas, plāceņi cilvēkiem; asni un zaļa zāle – ārēm un laukiem. Lieldienu svinīgais ēdiens ir olas. Lieldienas svin trīs dienas. Lieldienu dainas runā par zelta, sudraba un baltām olām. Šīs krāsas simbolizē enerģijas: zelta – Dieva enerģiju, sudraba – Māras enerģiju, balta – Laimes enerģiju.
Nozīmīgākie Lieldienu priekšdarbi ir apģērbu gatavošana un greznošanās, arī Lieldienu ēdienu gatavošana un šūpoļu kāršana.

Lieldienas jeb Lielā diena ir īsta saules daudzināšanas diena. Lai iemanotu veselību un skaistumu, ļaudis cēlās pirms saules lēkta un steidzās mazgāt mutes pret sauli tekošā ūdenī. Kas bija piecēlušies pirmie, tie steidzās modināt vēl guļošos ar pūpola vai izplaucēta bērza zaru. Tautas tradīcijā nopērt nozīmē apveltīt nopērto ar dzīvības spēku, enerģiju, kas mīt pēc garās ziemas uzplaukušajā zariņā. Un galvenais, ka pats kādu perot neaizmirsti pateikt: „Apaļš kā pūpols! Veselība iekšā, slimība ārā!”

Arī šūpolēs šajā dienā šūpojamies tāpat kā saule pie debesīm. Parasti šūpolēm cirta ozola vai oša koka kārtis. Pirms kāpšanas šūpolēs, tās trīs reizes dziedot jāapstaigā. Nedrīkst aizmirst, ka šūpoļu kārējiem un šūpotājiem jādod cimdi vai zeķes un košākā ola. Olas jādod arī tam, kas Tevi noper Lieldienu rītā.

Šajā dienā raksturīgas dažādas darbības ar olām – tās ēda, dāvināja, ar tām mainījās, spēlēja spēles, tās sita. Ola ir saules simbols, ko jau no seniem laikiem uzskatījuši par stiprinājumu un maģisku līdzekli dzīvībai un auglībai, un arī dzīvnieku auglības iemiesojums. Pavasara saulgriežos it īpaši pastiprinās šis auglības spēks. Olas Lieldienās tiek arī ziedotas dievaiņiem, lai tie sargātu māju no burvjiem un raganām. Tās tika izmantotas arī buršanas aktos gan ļaunuma uzsūtīšanai, gan ļaunuma atvairīšanai.

Lieldienās ir bijusi ieraža dzīt putnus. Tie ir priecīgi gājieni lielā pulkā ar dziesmām un mūziku, tikai gājiena dalībnieki vairs nav noviepušies kā ziemas pusē. Zem aizdzenamiem putniem esot domāti – veļi, kurus raida atpakaļ uz veļu pasauli, gaismai atnākot. Ir ticējums, ka putni ir starpnieki atarp ļaudīm un veļu pasauli.

Lielā diena ir diena, kad nāk Saule atpakaļ uz mūsu Māras zemi.
Tas ir saistīts ar gaismas vai, pareizāk, Dieva gaismas triumfu – uzvaru pār tumsu.
Tā ir Lieldienu īstā nozīme, un tam bija pakārtoti visi riti un visas izdarības.

Nāc nākdama, Lieladiena,
Visi bērni tevi gaida,
Visi bērni tevi gaida,
Aiz vārtiem sasēduši.

Ai bagāti Lieldiensvētki,
Lieli olu gribētāji:
Trīs dieniņas, trīs naksniņas
Zaga olas vistiņām.

Vāķies prom, gavēnīti,
A to miežu plācenīti:
Lielādiena atveduse
Košu olu vezumīnu.

Palejā, palejā,
Un brauc no kalna leja;
Lieldienas nācīs,
Šūpuli kārīs
Līkā bērzā,
Glāžu logu kalnā.

Karat, braļi, šūpulītes
Augstā kalna galiņā,
Lai redzēja tā māsiņa,
Kas tautiņu lejiņā.

]]>
Jauns, atspirdzinošs gardums Teātra kafejnīcā „Ceturtais Cēliens” Sveicot pavasari, teātra kafejnīcas „Ceturtais Cēliens” pavāri ir radījuši kārdinošu un dabīgu gardumu – smiltsērkšķu saldējumu. Veselīgais našķis iepriecinās gan lielus, gan mazus kārumniekus.

]]>
Mon, 19 Mar 2012 00:00:00 +0200 http://www.celogudri.lv/zina/jauns-atspirdzinoss-gardums-teatra-kafejnica-ceturtais-celiens http://www.celogudri.lv/zina/jauns-atspirdzinoss-gardums-teatra-kafejnica-ceturtais-celiens Inga@celogudri.lv (Inga) Inga Ideja par smiltsērkšķu saldējumu radās pavisam vienkārši. Tā kā kafejnīcā pašu gatavotie pistāciju, vaniļas un mango saldējumi ir ļoti iecienīti, par prieku gardēžiem vēlējāmies papildināt jau esošo piedāvājunu ar ko jaunu. Smiltsērkšķa dziednieciskās īpašības bija zināmas jau senos laikos, un mūsdienās ikviens zina par šo ogu veselīgo ietekmi uz cilvēka organismu. Latvijā šīs ogas piedāvā vairākas zemnieku saimniecības, tās ir atzītas kā augstvērtīgs un vitamīniem bagāts produkts, kuru var izmantot ne tikai kā dzērienu, bet arī radīt dažādus kulinārijas produktus. Piedāvājot jauno gardumu kafejnīcas viesiem, mūsu pavāru gatavotais saldējums ātri kļuva populārs un tika atzīts, kā visgardākais no visiem jau piedāvātajiem saldējumiem.

Aizvien vairāk cilvēku pievērš uzmanību veselīgai pārtikai, tāpēc saldējuma pagatavošanai tiek izmantots vietējais saldais krējums, ļoti maz cukura un dabīga smiltsērķšku sula, kuru gatavo Jurija Ovsjaņikova zemnieku saimniecība. Garduma pamatā ir Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā audzētas smiltsērkšķu ogas un mājas apstākļos gatavota zeltogas biezsula, ar kuras iegūšanas noslēpumiem ir gatavs padalīties viens no Latvijā aktīvākajiem smiltsērkšķu audzētājiem Jurijs Ovsjaņikovs.:
„Smiltsērkšķu produkta ražošana nav ne modes, ne biznesa, bet gan mūsdienu realitātes diktēta. Šo ogu sastāvā ir 4 antioksidanti, 18 aminoskābes, 14 vitamīni un provitamīni, aptuveni 150 dažādu aktīvu vielu un ķīmisku savienojumu, kas darbojas pēc sinerģisma principa – potencējot pastiprina viens otru.E vitamīna, beta karotīna, k - 1 vitamīna daudzuma dēļ - pasaulē nav līdzīgu ogu! Šo unikālo produkta sastāvu vēlējos „aiznest” līdz patērētājam, tāpēc saimniecība smiltsērkšķu plantāciju izvietoja Biosfēras rezervāta teritorijā.”

Jurijs uzsver, ka līdz šim audzējot ogas ir izdevies pilnībā izvairīties no minerālmēslu, pesticīdu un herbicīdu pielietošanas.

Ražas novākšana notiek rudenī pēc iespēja vēlāk, jo tikai iestājoties aukstam laikam, ogās maksimāli uzkrājas ēteriskās eļļas, rezultātā rodoties neatkārtojamam aromātam. Lai ogas nezaudētu savu vērtību, tās sasaldē līdz -18oC. .

Mājražošanas pamatā ir sulas ražošana nelielos daudzumos, izmantojot roku darbu, kas kalpo kā garants produkta kvalitātei un lielai cieņai pret patērētāju. Minētā ražošanas tehnoloģija neparedz pasterizāciju, konservantus, krāsvielas un citu „ķīmiju”.

Sadarbības rezultātā izveidoto kārumu, arī pats smiltsērkšķu sulas ražotājs dēvē par gardu, tāpēc teātra kafejnīcas „Ceturtais Cēliens” laipnais kolektīvs aicina Jūs un Jūsu mīļos nobaudīt zeltogu saldējumu mājīgajā teātra kafejnīcā Lāčplēša ielā 4, katru dienu(izņemot pirmdienas) no plkst. 17.00. Tālrunis rezervācijām 26177192.


Gaidīsim Jūs ciemos teātra kafejnīcā „Ceturtais Cēliens”.

]]>
Ceļo Gudri izstrādā ceļojumu maršrutus pa Latviju Starptautiskās izstādes „Balttour 2012” laikā, kas norisinājās 10. – 12. februārim izstāžu centrā Ķīpsalā, ceļojuma plānotājs Ceļo Gudri izstādes apmeklētājus iepazīstināja ar saviem pirmajiem izstrādātajiem ceļojumu maršrutiem.

]]>
Thu, 16 Feb 2012 00:00:00 +0200 http://www.celogudri.lv/zina/celo-gudri-izstrada-celojumu-marsrutus-pa-latviju http://www.celogudri.lv/zina/celo-gudri-izstrada-celojumu-marsrutus-pa-latviju Inga@celogudri.lv (Inga) Inga Koši zaļajā stendā ik brīdi viesojās apmeklētāji, kuri atzinīgi novērtēja Ceļo Gudri paveikto. Cilvēki bija priecīgi, ka turpmāk pašiem nebūs jāmeklē, jāiedziļinās tūrisma plašajā piedāvājumā. Tagad varēs izvēlēties kādu no gatavām programmām un bez raizēm izbaudīt savu brīvdienu braucienu.

Sadarbībā ar Valmiermuižas alu, keramikas darbnīcu „Cepļi”, lauku māju „Donas” un ZS „Adzelvieši” izstādes laikā  bija iespēja caur garšu, tausti un smaržu izbaudīt vienu no maršruta programmām – Latvijas vērtības. Apmeklētāji tika cienāti ar sarūpētiem našķiem – alu, mājās ceptu maizi, kaņepju aizdaru un tas viss tika pasniegts skaistos keramikas traukos.

Šobrīd mājaslapā www.celogudri.lv ir aplūkojami jau gatavi maršruti un maršrutu saraksts ik pa laikam tiks papildināts ar jauniem. Plānotās programmas būs dažādas un tās tiks veidotas pa visiem Latvijas novadiem.

Tāpat uzņēmums piedāvā grupu un individuālo ekskursiju organizēšanu. Šādu iespēju var izmantot ikviens, kam tuva ceļošana pa Latviju.

Ceļo Gudri – ceļo ar prieku!;)

]]>