tel. 29383961 | info@celogudri.lv
 
www.CeļoGudri.lv

Pavasara saulgriežu svinības – Lieldienas jeb Lielā diena

Lieldienu dekors Valmierā 2011. gadā
Lieldienu dekors Valmierā 2011. gadā
Sniegpulkstenīši
Sniegpulkstenīši
Foto galerija

Papildinformācija

Raksta tapšanai izmantotie avoti:

Irēna Saprovska „Sapratne”, 2006.

www.liis.lv/folklora/gadsk/origin/lieldienas.htm


Autors: I. Paikena, Ceļo Gudri, www.celogudri.lv

Ar lielu nepacietību gaidām pavasara saulgriežu svinības. Šogad tās gaidāmas jau aprīļa sākumā - 8. un 9. aprīlī. Kas ir Lieldienas un kādas tradīcijas tās ietver? To noskaidrosim šajā rakstā.

Senāk Lieldienas svinētas tad, kad diena kļuvusi ilgāka par nakti. Parasti tas ir 20. vai 21. martā. Jaunākos laikos Lieldienas svin pēc baznīcas kalendāra, tāpēc Lieldienas ik reizi ir citā datumā un pat mēnesī.
Dainās redzamākie Lieldienu piederumi – olas un plācenis, kas simbolizē Sauli un Saules atmodu.

Lieldienas, tāpat kā citi gadskārtas teiksmu tēli, nenāk tukšām rokām – olas, plāceņi cilvēkiem; asni un zaļa zāle – ārēm un laukiem. Lieldienu svinīgais ēdiens ir olas. Lieldienas svin trīs dienas. Lieldienu dainas runā par zelta, sudraba un baltām olām. Šīs krāsas simbolizē enerģijas: zelta – Dieva enerģiju, sudraba – Māras enerģiju, balta – Laimes enerģiju.
Nozīmīgākie Lieldienu priekšdarbi ir apģērbu gatavošana un greznošanās, arī Lieldienu ēdienu gatavošana un šūpoļu kāršana.

Lieldienas jeb Lielā diena ir īsta saules daudzināšanas diena. Lai iemanotu veselību un skaistumu, ļaudis cēlās pirms saules lēkta un steidzās mazgāt mutes pret sauli tekošā ūdenī. Kas bija piecēlušies pirmie, tie steidzās modināt vēl guļošos ar pūpola vai izplaucēta bērza zaru. Tautas tradīcijā nopērt nozīmē apveltīt nopērto ar dzīvības spēku, enerģiju, kas mīt pēc garās ziemas uzplaukušajā zariņā. Un galvenais, ka pats kādu perot neaizmirsti pateikt: „Apaļš kā pūpols! Veselība iekšā, slimība ārā!”

Arī šūpolēs šajā dienā šūpojamies tāpat kā saule pie debesīm. Parasti šūpolēm cirta ozola vai oša koka kārtis. Pirms kāpšanas šūpolēs, tās trīs reizes dziedot jāapstaigā. Nedrīkst aizmirst, ka šūpoļu kārējiem un šūpotājiem jādod cimdi vai zeķes un košākā ola. Olas jādod arī tam, kas Tevi noper Lieldienu rītā.

Šajā dienā raksturīgas dažādas darbības ar olām – tās ēda, dāvināja, ar tām mainījās, spēlēja spēles, tās sita. Ola ir saules simbols, ko jau no seniem laikiem uzskatījuši par stiprinājumu un maģisku līdzekli dzīvībai un auglībai, un arī dzīvnieku auglības iemiesojums. Pavasara saulgriežos it īpaši pastiprinās šis auglības spēks. Olas Lieldienās tiek arī ziedotas dievaiņiem, lai tie sargātu māju no burvjiem un raganām. Tās tika izmantotas arī buršanas aktos gan ļaunuma uzsūtīšanai, gan ļaunuma atvairīšanai.

Lieldienās ir bijusi ieraža dzīt putnus. Tie ir priecīgi gājieni lielā pulkā ar dziesmām un mūziku, tikai gājiena dalībnieki vairs nav noviepušies kā ziemas pusē. Zem aizdzenamiem putniem esot domāti – veļi, kurus raida atpakaļ uz veļu pasauli, gaismai atnākot. Ir ticējums, ka putni ir starpnieki atarp ļaudīm un veļu pasauli.

Lielā diena ir diena, kad nāk Saule atpakaļ uz mūsu Māras zemi.
Tas ir saistīts ar gaismas vai, pareizāk, Dieva gaismas triumfu – uzvaru pār tumsu.
Tā ir Lieldienu īstā nozīme, un tam bija pakārtoti visi riti un visas izdarības.

Nāc nākdama, Lieladiena,
Visi bērni tevi gaida,
Visi bērni tevi gaida,
Aiz vārtiem sasēduši.

Ai bagāti Lieldiensvētki,
Lieli olu gribētāji:
Trīs dieniņas, trīs naksniņas
Zaga olas vistiņām.

Vāķies prom, gavēnīti,
A to miežu plācenīti:
Lielādiena atveduse
Košu olu vezumīnu.

Palejā, palejā,
Un brauc no kalna leja;
Lieldienas nācīs,
Šūpuli kārīs
Līkā bērzā,
Glāžu logu kalnā.

Karat, braļi, šūpulītes
Augstā kalna galiņā,
Lai redzēja tā māsiņa,
Kas tautiņu lejiņā.

© 2017 Ceļo Gudri IK. Visas tiesības rezervētas
tel. 29383961, info@celogudri.lv